Kā audzēt

Pelargoniju audzēšana. Vislabākā un visvienkāršākā kultūra iesācējiem. Stādi ir lēti, puķe ļoti izturīga. Pie pareizas mēslošanas un laistīšanas zied bagātīgi visas vasaras garumā līdz pirmajām salnām.

Pelargonijas mūsu apstākļos bieži vien tiek audzēta kā viengadīga kultūra, kaut arī dabā - līdzīgi kā visi augi, tā ir daudzgadīga. Ja ir vieta kur pa ziemu uzglabāt, tad tā ,protams, ir daudzgadīga un var priecēt audzētāju daudzus gadus. Mums ir saglabātas dažas vecmāmiņas pelargonijas, kurām vecums šobrīd ir nezināms. Pēc izjūtām varu teikt, ka tām šobrīd jau ir pārdesmit gadi.

Poda vai balkona kastes izmērs. Poda izmēru izvēlas ņemot vērā pieaugušas pelargonijas izmēru. Lielākajai daļai uz palodzēm un balkoniem audzētajām pietiek ar 3 - 5 litru podu. Ja pelargonijas ir vairākas vai tiek ņemta balkona kaste, tad šo apjomu vienkārši sareizina ar stādu skaitu. Jāatceras vienkārša patiesība – jo lielāks izmērs, jo retāk būs jālaista. Pirmajā gadā kamēr pelargonija nav pilnībā sasniegusi savus izmērus – var audzēt arī mazākā, 1,5 – 2 litru tilpumā.

Augsne. Profesionālie audzētāji izvēlas kūdru ar pH 5,9, pieliek nedaudz perlītu (ap 10%) lielajiem podiem, lai mazāk jāiespringst uz laistīšanu. Ja stādu plāno pārdod jau tekošajā gadā, tad vispār neliek klāt. Mājas apstākļos – ejiet uz veikalu un prasiet pārdevējam. Ja pārdevējs neko nevar pateikt (kā tas šajās dienās mēdz gadīties), tad ņemiet augsni puķēm un skatieties, lai pH būtu 5,9 +/- 0,5 vienību robežās.

Audzēšanas vieta. Viena no retajām puķēm, kas iztur tiešo sauli un nebūs apvainojusies par lielo karstumu. Var būt arī pusēna. Nav vērts stādīt vai turēt ēnainā vietā - puķe izstīdzēs un ziedēs stipri pieticīgāk.

Laistīšana. Laista tad, kad augsne ir sausa. Lai to noteiktu ir jāiebāž pirksts, jo pa virsu var būt apkaltusi, bet apakšā var būt mitrums. Populārākais bojā ejas cēlonis ir pelargoniju pārlaistīšana. Pastāvīgs mitrums tai nepatiks. Pacietīs arī dienu vai divas iekaltušu augsni. Labākais rādītājs ir lapas. Tās sāk vīst un nolaisties. Tas gan jau ir nedaudz par vēlu, bet nesatraucieties – pieredze nāk ar laiku.

Mēslošana. Vislabākais variants ir piebarot pie katras laistīšanas reizes ar ūdenī šķīstošo mēslojumu. Augiem ir līdzīgi kā cilvēkiem – nevar paēst nedēļu vai mēnesi uz priekšu. Gribās katru dienu. Šobrīd veikalā ir pieejamas daudz NPK formulas (atsevišķi ar katru elementu nav vērts ķēpāties, to nedara arī profesionālie audzētāji). Pamatprincips – pavasarī dod tādu mēslojumu, kurā vairāk ir slāpeklis (N). Vasarā vai ziedēšanas un pumpuru veidošanas laikā vairāk kāliju (K) un (P) fosforu. Reizi 10 dienās pabaro ar kalcija nitrātu (CaN). Rudenī formulā slāpeklim jābūt pēc minimuma. Nākamais labākais variants ir piejaukt augsnei ilgās iedarbības mēslojumu “Osmocote” vai “Multicote” ar 6 mēnešu iedarbības laiku. Atsevišķām šķirnēm var dzeltēt lapas sākot no ārējās malas – parasti tas novērojams divkrāsu šķirnēm. Tas ir dzelzs (Fe) trūkums un to risina piejaucot mēslojumam kādu no dzelzs helātu preparātiem. Visiem mēslojumiem un preparātiem vēlamo koncentrāciju lasiet uz maisa vai pudeles. Standartā - visbiežāk ieteiktais ir 2 procentu šķīdums, ja lej uz saknēm. Tas nozīmē 20 grami uz 10 litru spaini. Bez virtuves svariem (vismaz sākumā) neiztikt, parasti tas ap ēdamkaroti grozās. Vairāk – šoreiz nebūs labāk. Ja nolijis lietus un laistīšana izlaista, tad nākošajā reizē neliek dubulto devu. Liek to pašu devu, kuru iepriekšējā reizē.

Piemērs. Pavasarī, kad dzen jaunos dzinumus 32-10-10 vai arī 18-18-18. Šo dod 2-3 nedēļas. Reizi 10 dienās kalcija nitrātu (CaN), pēc tam pāriet uz formulu, kur vairāk ir kālijs un fosfors, piemēram, 15-30-15 vai 6-14-20 (ļoti piemērots rudenim, kad slāpeklim ir jābūt minimāli). Protams, ka visas pārējās piedevas ar mikroelementiem ir atbalstāmas un ļoti bieži jau ir iekļautas mēslojuma sastāvā. Ja izmantojiet ilgstošās iedarbības mēslojumu, tad ūdenī šķīstošo mēslojumu koncentrāciju pazeminiet līdz 1 %.

Šis ir tikai piemērs – skatieties, kas jums uz vietas ir pieejams un vērojiet augus. Pa 2-3 sezonām atradīsiet sev ērtāko un pieņemamāko veidu.

Kaitēkļi. Vai nu īpatnējās lapu smaržas dēļ, vai kāda cita iemesla dēļ, ir pamanīts, ka, ja pelargonijas tiek turētas laukā, tad kaitēkļu viņām nav.

Ir novērotas baltblusiņas – ja pelargoniju tur telpās un arī tikai ziemas/pavasara periodā, kad augs dzen jaunās lapas. Kā ar tām cīnīties? Tautas līdzeklis ir šņabis (ar saslapinātu cimdu vai lupatiņu nobraukā lapas) un kukaiņu ķērāju līmlapas. Interviju un demonstrāciju var apskatīt https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/pret-laputim-un-baltblusinam-jacinas-ar-snabiti.a286019/

Otrs variants – rudenī nesot iekšā nogriež inficētās lapas un noslauka ar mitru cimdu (arī uz vecajām lapām var būt, kāpuri-mazi balti pleķīši, nekustīgi, kurus noslauka ar roku) Reizi nedēļā šo darbību atkārto vēl 2-3 reizes un pakontrolē vai neparādās atkārtoti.

Pārziemināšana. Tiem, kas vēlas saglabāt kādu īpašu šķirni vai pavasarī nav vēlēšanās tērēt lielas naudas par lielajiem podiem, kas uzziedināti siltumnīcā un maksā tik cik maksā (9-12 eur), var saglabāt savas pelargonijas istabā vai arī kādā vēsā telpā. Mēs savas glabājam ziemas dārzā, kur temperatūra ziemā ir ap +7 grādiem, mana mamma tās glabāja istabā uz palodzes. Abi varianti ir strādājoši, tikai nedaudz apgriešanas laiki un apjomi atšķiras.

Par pelargoniju apgriešanu nolēmām sezonas beigās un pavasarī uzfilmēt video, jo vienkāršāk būs parādīt, nekā uzrakstīt. Nekā sarežģīta, bet labāk vienu reizi redzēt.

Lai labi aug! 

P.S. Priekš tiem, kas vēlas izmēģināt savu roku pelargoniju audzēšanā vai saglabāt kādu šķirni uz nākošo gadu, tās ir pieejamas šeit :

Nokarenās https://www.plants4you.lv/lv/e-veikals/pelargonijas/peltatum-dubultziedu-pelargonijas/

Kolekcionāriem https://www.plants4you.lv/lv/kolekcionaru-pelargonijas/

Skaista klasika https://plants4you.lv/lv/skaista-klasika/

Pilnziedu pusnokarenās https://plants4you.lv/lv/pilnziedu-pusnokarenas-pelargonijas/

Interesanti fakti par pelargonijām

1. Pelargoniju dzimtene ir Āfrikas dienvidi. Ir piefiksēti apmēram 250 dažādu veidu savvaļas pelargoniju. Selekcionēto šķirņu skaits ir ap 350. Pēc nosaukumiem ir daudz vairāk, bet laba daļa no tām ir viena un tā pati šķirne ar citu nosaukumu vai arī atšķirības ir simboliskas.

2. Eiropā pelargonija parādījās 16 gadsimtā, bet aktīva selekcija un izplatīšanās pa bagāto ļaužu dārziem sākās 18 -19 gadsimtā.

3. Ir šķirnes ar īpaši augstu ēterisko eļļu saturu. Pelargoniju eļļu izmanto kā galveno sastāvdaļu dabīgos aerosolos, kas paredzēti odu un moskītu atbaidīšanai. Esmu redzējis arī dzīvē – šādi aerosoli strādā un smaržo labi.

4. Bez tradicionālās ziedu formas ir arī šķirnes ar rožveida un tulpjveida formu, kā arī ar zvaigznei līdzīgiem ziediem.

5. Zonālā pelargonija nozīmē tikai to, ka viņai ir lapas ar izteiktu zonējumu – gaišā un tumši zaļā krāsā. Lapas var būt arī vienkārši zaļā vai tumši brūnā krāsā. Lapu forma ir ļoti daudzveidīga.

6. Pelargoniju izmanto arī tautas medicīnā – tā dēvētā ausu puķe ir smaržīgā pelargonija. Smaržo nevis ziedi (tie ir nelieli un bez smaržas), bet pašas lapas.

7. Pelargoniju ir viegli pavairot – ieliekot spraudeni glāzē ar ūdeni saknes parādīsies pēc 1-2 nedēļām.

8. Audzējot piemērotos apstākļos pelargonija viegli var sasniegt arī 3-5 metru augumu. Tā dēvētās kokveida pelargonijas ir nevis īpašas šķirnes, bet pareizos apstākļos audzētas lielā auguma šķirnes, kuras ikdienā 5 litru podos aug tikai 50-60 cm augstumā.

9. Lielākā daļa pelargoniju ir selekcionētas tieši balkonu, terašu un palodžu rotāšanai, kur viņas aug podos vai kastēs. Īpaši populāras viņas ir iekarināmos podos. Pēdējā laikā ir redzētas arī kompozīcijas dobēs, kurās viņas audzē kā viengadīgo kultūru un kopējais skats ir ļoti pievilcīgs.

10. Būtisks pelargoniju pluss ir tas, ka viņa labi jūtas arī tiešos saules staros, dienvidu pusē, kur tradicionālās puķu kompozīcijas vienkārši iznīkst.